Inesis Boķis: Ir jāiet uz priekšu!

„Valmiera ir manas mājas, mans darbs un mana mīlestība,” saka pašreizējais Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. Inesis Boķis desmit gadus ir domes priekšsēdētājs, par domes deputātu pirmo reizi ievēlēts 1998. gadā. Augstāko izglītību – maģistra grādu mežsaimniecībā – ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Sarunā Valmieras mērs stāsta par pārmaiņām pilsētā kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, par to, kas izdevies labāk nekā plānots un par notikumiem, kas sagādājuši neaizmirstamas emocijas un gandarījumu.   Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājuši četri gadi. Kādi tie bijuši Valmieras pilsētai?  Četri gadi pagājuši nemanot. Mēs visi kopā – deputāti, pašvaldības darbinieki un valmierieši – esam ieguldījuši intensīvu darbu Valmieras labiekārtošanā un mūsdienīgas pilsētas veidošanā. Esmu gandarīts, ka visi darbi iespēju robežās veikti labā kvalitātē un saprātīgos termiņos, turklāt, ietaupot līdzekļus, kas ļāva izdarīt vairāk, nekā sākotnēji plānots. Apzinos, ka šis laiks nav bijis viegls – pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbi radīja īslaicīgas neērtības gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, taču bez tām Valmiera nebūtu tāda, kā šobrīd. Šajos gados Valmierā ievērojami uzlabojusies pakalpojumu un dzīves kvalitāte. Attīstība un virzība uz priekšu notikusi pilnīgi visās nozarēs. Atsevišķās jomās, piemēram, izglītībā, sportā un kultūrā, esam priekšā daudzām Latvijas pilsētām ar līdzīgu un pat lielāku iedzīvotāju skaitu. Varu apgalvot, ka Valmierā ir gandrīz viss, lai te varētu mācīties, studēt, atrast labu darbavietu, veidot ģimeni un saturīgi, kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.   Ar ko no paveiktā īpaši lepojaties?  Ar paveikto pilsētā varam lepoties jebkurā nozarē – mums ir spēcīgi uzņēmumi, kuri darbojušies veiksmīgi, pat ar ievērojamu kāpumu, piemēram, AS „Valmieras stikla šķiedra” 2012.gadā sasniedza rekordlielu apgrozījumu uzņēmuma līdzšinējā pastāvēšanas vēsturē – vairāk nekā 50 miljoni latu. Pilsētas attīstību ļoti sekmējis piesaistītais Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. No 2007. līdz 2012. gadam Valmierai izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu aptuveni 40 miljonu latu apjomā. Esam aktīvi piedalījušies un pārstāvējuši Valmieras intereses dažādās institūcijās Rīgā un arī ārpus Latvijas. Rezultātā mums ir sakārtotas maģistrālās ielas, rekonstruēts tilts pār Gauju, uzbūvēta jauna Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora ražošanas ēka un paveikts vēl daudz kas cits infrastruktūras uzlabošanā. Lai arī valstī izglītības sistēmā šis bijis pārmaiņu laiks, Valmierā daudz izdevies paveikt izglītības jomā, pabeidzot jaunās Valmieras sākumskolas ēkas būvniecību, labiekārtojot mācību kabinetus, aprīkojot skolas ar mūsdienu tehnoloģijām, gan arī renovējot gandrīz visu izglītības iestāžu ēkas un veicot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Drīz jaunās un modernās telpās pie Gaujas mācīsies Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi, arī Valmieras Mākslas vidusskola jauno mācību gadu sāks daudz plašākās un mācību procesam atbilstošās telpās. Viens no Valmieras veiksmes stāstiem, neapšaubāmi bija divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga un visas BMX komandas panākumi Londonas Olimpiskajās spēlēs. Viņi Valmieras vārdu ierakstījuši pasaules vēsturē. Īpaši atmiņā palicis sportistu sagaidīšanas pasākums Rātslaukumā, kad tūkstošiem valmieriešu izjuta gan lepnumu par savu pilsētu, gan arī vienotības sajūtu. Lai neapstātos pie sasniegtā, nākamajiem gadiem esam izvirzījuši lielus un stratēģiski svarīgus plānus par jauna sporta kompleksa būvniecību Valmierā. Plānojam izbūvēt slēgtu BMX riteņbraukšanas trasi, jaunu peldbaseinu, vieglatlētikas manēžu, kā arī rekonstruēt vieglatlētikas stadionu. Uzskatu, ka tas būs ieguvums gan sportistiem, gan līdzjutējiem, ikvienam valmierietim un vidzemniekam. Valmieras vārds izskanējis arī kultūras jomā – īpaši veiksmīgi darbojies Valmieras Drāmas teātris, aktīvs bijis Valmieras Kultūras centrs un visas citas Valmieras kultūras iestādes. Pateicoties straujai pilsētas attīstībai, šajos Latvijai ne tik vieglajos gados Valmierā ir izdevies saglabāt un noturēt gandrīz nemainīgu iedzīvotāju skaitu. No Valmieras aizbraukušo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citiem reģioniem un novadiem, ir neliels. Tas apliecina, ka izvēlētais attīstības virziens ir bijis pareizs.   Kā vērtējat līdzšinējā domes deputātu sasaukuma darbu? Vai var teikt, ka bija jūtams arī opozīcijas darbs? Šis bija viens no konstruktīvākajiem un atbildīgākajiem domes deputātu sasaukumiem. Mēs spējām visas lietas un jautājumus atrisināt tā, lai par pilsētas attīstībai svarīgākajiem lēmumiem deputātiem būtu vienots viedoklis. Uzskatu, ka kvalitatīvākie lēmumi vienmēr dzimst diskusijās, pat strīdos, taču tikai tā var nonākt pie risinājuma. Par šī deputātu sasaukuma konstruktīvo darbu liecina pieņemtie lēmumi un paveiktās lietas. Šogad veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka valmierieši augstu vērtē paveikto infrastruktūrā, ieguldīto darbu izglītības, kultūras, sporta un citu jomu attīstībā. Vadot pilsētu un domes deputātu kolektīvu, vienmēr esmu visus deputātus vērtējis vienlīdzīgi. Manuprāt, nav svarīga politiskā piederība, bet deputātu kompetence un profesionalitāte. Domes darbs praktiski saistīts tikai un vienīgi ar saimnieciskiem jautājumiem un šajā gadījumā nav svarīgi, vai deputāts ir pozīcijā vai opozīcijā. Ja pretī ir profesionālis, tad vienoties par iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem ir ļoti vienkārši. Personīgi esmu pateicīgs katram no 12 domes deputātiem par šo laiku. Diemžēl pēdējos gados Valmierā parādījusies atsevišķu cilvēku grupa, kas veido un organizē speciālu kampaņu. Izraujot atsevišķus notikumus no konteksta un sagrozot faktus, tiek sabiezinātas krāsas un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību grauts Valmieras tēls. Tie ir daži cilvēki, kuriem ir savtīgas intereses un neslēpts mērķis tikt pie varas. Tas noteikti nav mērķis strādāt Valmieras un valmieriešu labā. Tādēļ rodas jautājums – kā viņi varēs lemt un kopīgi strādāt Valmieras labā pēc vēlēšanām? Valmieriešiem būs jāizšķiras, kam viņi nodos savas pilsētas virzību. Varu apgalvot, ka pēdējos 15 gados savstarpējo attiecību kultūra starp domes deputātiem ir bijusi lietišķa un korekta. Esam strīdējušies, bijuši dažādi un atšķirīgi balsojumi, bet cilvēcīgumu attiecībās vienmēr esam spējuši saglabāt. Deputātam ir jābūt augstas raudzes profesionālim, tāpēc ticu, ka vēlētāji izdarīs pareizo izvēli.   10 gadi domes vadībā – tā ir arī pieredze, zināšanas un plašs redzeslauks. Kas, Jūsuprāt, ir svarīgākie faktori, lai varētu nodrošināt pilsētai vēl straujāku izaugsmi?  Šis ir laiks, kad ne mirkli nedrīkst apstāties. Ir jāiet uz priekšu un jādzīvo līdzi laikam. Pašvaldības darbā ir svarīgi definēt un izvērtēt prioritātes un spēt par tām pastāvēt. Lai pilsēta attīstītos, svarīga ir gan profesionāla domes deputātu, gan pašvaldības darbinieku komanda. Mums jāspēj pārstāvēt pilsētas intereses un viedoklis ne vien dažādās institūcijās un iestādēs Rīgā, bet arī ārpus valsts robežām. Nenoliegšu, ka starp pašvaldībām ir konkurence un pat cīņa par ierobežotiem resursiem – gan finanšu, gan arī cilvēkresursiem. Tieši tādēļ tik daudz kas atkarīgs no uzņēmumu un iestāžu vadītājiem un darbiniekiem. Nedrīkst nokavēt un nesadzirdēt! Ir jāseko līdzi arī tam, kas notiek Eiropas Savienībā un tam, kādi lēmumi tiek pieņemti ārpus valsts robežām. Jāpārredz laukums, jāspēj ātri un adekvāti reaģēt. Esmu gandarīts, ka Valmierai līdz šim izdevies savlaicīgi sagatavoties – mums ir izstrādāta Attīstības stratēģija 2008. – 2014. gadam, Investīciju un rīcības plāns, kā arī Valmieras pilsētas teritorijas plānojums. Šajos plānošanas dokumentos skaidri definētas pilsētas attīstības prioritātes un virzieni. Tas ļauj mums operatīvi rīkoties un sekmīgi piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.   Valmierā bezdarba līmenis ir 8,2%. Tas ir zemāks nekā vidējais rādītājs valstī. Kā Jūs saredzat bezdarba jautājuma risināšanu Valmierā?  Valmierā bezdarba līmenis pēdējos gados vienmēr bijis zemāks nekā vidējais rādītājs valstī. Par to paldies jāsaka mūsu uzņēmumiem, kuri spējuši sakārtot savu darbību un arī krīzes gados saglabāt darba vietas. Runājot par jauniem uzņēmumiem un darba vietām, vēlētos, lai pozitīvi noslēgtos Eiropas Savienības diskusija par speciālo ekonomisko zonu izveidošanu. Tas piesaistītu jaunus investorus ražošanas uzņēmumu izveidošanai Latvijā. Mēs esam gatavi būvēt industriālos parkus, nodrošināt nepieciešamās komunikācijas un infrastruktūru. Tāds arī ir pašvaldības galvenais uzdevums – nodrošināt uzņēmējiem un privātajam biznesam atbilstošu infrastruktūru, atbalstīt un izrādīt pretimnākšanu jaunām ražošanas iniciatīvām. Mūsu lielākā priekšrocība ir izglītots darbaspēks, kuru varam piesaistīt no visas Vidzemes. Jācenšas darīt tā, lai tiem, kuri citās pilsētas nespēj atrast darbu un apsver iespēju darba meklējumos doties ārpus valsts robežām, te būtu iespēja strādāt un veidot savu ģimeni.   Vai piekrītat, ka pašvaldību funkciju regulējums ir nekonsekvents un nesistemātisks? Funkcijām neseko līdzi finansējums, dažas funkcijas ir tik šauras kā statistikas datu vākšana, bet citas ietver izglītības nodrošināšanu. Funkcijas, kuras uzticēts veikt pašvaldībām, pēdējos gados ir palielinājušās, taču bez finansiālā seguma. Atsevišķu valdības un Saeimas pieņemto lēmumu īstenošana arī šogad palielinās pašvaldības izdevumu daļu, piemēram, nesaņemsim 50% valsts līdzfinansējumu pašvaldības izmaksātajiem pabalstiem garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, pilnībā finansēsim dzīvokļu pabalstu, būs jāveic sagatavošanās darbi plānotajai eiro ieviešanai un jānodrošina darba samaksas pieaugums no pašvaldības budžeta finansēto pedagogu darbam. Steidzami būtu jāmaina arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksu sistēma. Valmiera ir viena no tām retajām donoru pašvaldībām, kas nepārdomātās finanšu izlīdzināšanas sistēmas dēļ no iedzīvotāju godprātīgi maksātajiem nodokļiem ir spiestas dotēt citus novadus. Pēdējos četros gados pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā esam pārskaitījuši 2 045 560 latu. Par šo finansējumu mēs varētu, piemēram, nodrošināt brīvpusdienas ne vien 1. klašu skolēniem, bet arī visu pārējo klašu audzēkņiem un īstenot citas valmieriešiem svarīgas lietas. Aktīvi paužam neapmierinātību un pārstāvam viedokli par nepieciešamajām izmaiņām visās iespējamās institūcijās. Apzināmies, ka mums ir sakārtota un attīstīta infrastruktūra, taču, lai to uzturētu, nepieciešams finansējums.