Jānis Baiks: Es vienmēr būšu Valmieras patriots!

Jānis Baiks partijas „Valmierai un Vidzemei” vadību uzņēmās salīdzinoši nesen – 2012. gada aprīlī, jau tad definējot, ka jāsagatavo profesionāla partijas programma, lai kandidētu 2013. gada pašvaldības vēlēšanās un jāturpina iesāktie darbi, veicinot Valmieras pilsētas saimniecisko un ekonomisko izaugsmi, uzlabojot vietējās sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Par to, vai izdevies izveidot spēcīgu un enerģisku komandu, ieviest demokrātisku partijas pārvaldību un sasniegt izvirzītos mērķus pilsētas attīstībā, uz sarunu aicinājām Jāni Baiku, partijas „Valmierai un Vidzemei” līderi.   Ar kādu komandu partija „Valmierai un Vidzemei” plāno startēt vēlēšanās? Veidojot komandu raudzījāmies, lai tajā ir cilvēki, kas dzīvē ir daudz ko sasnieguši un savu profesionālo varēšanu pierādījuši darbos – gan kā vadītāji, teicami sava aroda pratēji, gan kā viedokļu līderi un cilvēki ar „stingru mugurkaulu”. Vienlīdz nozīmīgi bija, lai mūsu partiju pārstāvošie kandidāti eksperta līmenī pārzinātu pilsētai nozīmīgās jomas un ikdienas darbā spētu sniegt lietpratēja viedokli. Bet pamata uzstādījums partijai vienmēr ir bijis nemainīgs – komandā iederas darītāji, nevis tukšu salmu kūlēji! Tikai tie, kuri ir gatavi daudz un neatlaidīgi strādāt Valmieras labā. Daļa partijas „Valmierai un Vidzemei” deputātu kandidātu jau ir darbojušies domē un kandidējuši vēlēšanās. Kā Jūs raksturotu jaunos deputātu kandidātus? Lai kaut ko sasniegtu, ir nepieciešama stipra komanda un, tikai pateicoties šādai komandai mums ir izdevies paveikt to, ko Valmierā varam redzēt – gan siltinātās ēkas un izglītības iestādes, gan infrastruktūras uzlabojumus, gan to, ka vairāk nekā 82% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Valmierā un bezdarba rādītāji pilsētā ir vieni no zemākajiem valstī. Arī jaunie deputātu kandidāti ir savas jomas speciālisti un profesionāļi, kas var dot būtisku ieguldījumu pilsētas attīstībā. Deputāta kandidāts, ģeogrāfijas zinātņu doktors Andris Klepers ir izstrādājis Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma stratēģiju, aktīvi darbojas tūrisma konsultatīvajā padomē, iesaistās dažādās vides aktivitātes. Viņa zināšanas un stratēģiskās vadības prasmes lieti noderēs tūrisma jomas attīstībai Valmierā. Tūrismā Valmieras pilsētai vēl ir liels neizmantotais potenciāls. Savukārt ilggadējā uzņēmuma „Valmieras Stikla šķiedra” darbiniece Daila Goba līdz pēdējai vīlītei pārzina sociālo jomu un pensionāriem būtiskos jautājumus, sniedzot konstruktīvus priekšlikumus daudzu jautājumu risināšanai. Andris Akmentiņš ir aktīvs sporta dzīves organizētājs un mudina jauniešus gūt teicamu izglītību, lai vēlāk iegūtās zināšanas pārnestu Valmieras labklājības veicināšanai. Artūru Skrastiņu varu raksturot kā progresīvu un veiksmīgu skolas direktoru, erudītu izglītības jomas darbinieku, kurš spēj izprast izglītības problēmas visā to dziļumā. Viņa vadībā Valmieras sākumskola ir atzīta par Austrumeiropā pirmo Promethean Izglītības izcilības centru. Skola, kurā ir mūsdienīga mācību vide, atbilstošs tehniskais nodrošinājums, notiek pedagogu profesionālā pilnveide un starptautiskā pieredzes apmaiņa. Jebkurā komandā ir vajadzīgi spēcīgi finanšu speciālisti un tāds ir arī Uģis Muskovs, kura pārraudzībā tagad ir Vidzemes slimnīca, bet iepriekš vadīts arī finanšu dienests Valmieras pilsētas pašvaldībā. Uģis Muskovs visām lietām pieiet pamatīgi, nepieļaujot, ka kaut vai sīkums netiek līdz galam izanalizēts un izsvērts. Viņš vienmēr uzsver, ka iedzīvotāju labklājība ir pāri visam, tāpēc arī aktīvi cīnās par efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu iedzīvotāju veselības aprūpē. Vecmāte Antra Kupriša ir ne tikai Valmierā, bet visā Latvijā zināma kā ļoti aktīva, jaunu un progresīvu medicīnas aprūpes pakalpojumu virzītāja. Viņas rūpe vienmēr ir bijusi topošie vecāki un to izglītošana, lai nodrošinātu, ka mūsu bērni aug un attīstās veseli! Pateicoties viņas neatlaidībai Vidzemes slimnīcā ir realizēti daudzi projekti un iegūts arī Mazulim draudzīgasslimnīcas nosaukumus, bet neviens oficiāls tituls jau nav salīdzināms ar tiem tūkstošiem pozitīvo atsaukmju, ko par viņu ir teikuši daudzi jaunie vecāki visā Latvijā. Protams, liels paldies arī tiem deputātu kandidātiem „Valmierai un Vidzemei” komandā, kuri ir gatavi turpināt iesākto darbu un uzņemties atbildību. Ar kādu uzdevumu Jūs ejat uz vēlēšanām?  „Valmierai un Vidzemei” iet uz vēlēšanām ar gatavību neatlaidīgi strādāt, turpināt iesākto, uzņemoties pilnu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Mēs ejam ar reāliem solījumiem, ko varēsim īstenot! Par saviem vārdiem un darbiem ir jāatbild, tāpēc mēs nevienam nesolam vairāk, kā iespējams „pacelt”! Līdz šim ir daudz paveikts, lai Valmieras pilsēta plauktu, un daudz kas no tā realizēts kopā ar Valmieras iedzīvotājiem, pateicoties viņu izpratnei, atbildībai un saimnieciskai domāšanai. Tomēr vēl ir daudz darāmā – gan domājot par Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaisti, gan panākot nepieciešamos grozījumus likumdošanā, kas ietekmē pašvaldību darbu, gan radot jaunas darba vietas un uzlabojot pilsētvidi! Kopumā aizvadītajā posmā darbs ir bijis veiksmīgs, ir pārdzīvoti gan labie gadi, gan krīzes laiks, tāpēc, lai visas pozitīvas iestrādes pilsētā un pašvaldības darbā nepazustu, ir jābūt pēctecībai. Valmierai ir jākļūst vēl stiprākai, aktīvākai un labākai un mēs esam gatavi šo izvirzīto mērķi sasniegt. Jūs esat Latvijas Pašvaldību savienības izpilddirektoru asociācijas valdes loceklis, pārstāvot valdē arī Latvijas Lielās pilsētas. Kāpēc ir svarīgi līdzdarboties šajās institūcijās? Lielās pilsētas ikdienas darbā sastopas ar ļoti līdzīgām problēmām, tāpēc arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir efektīvs veids Valmieras interešu pārstāvniecībai. Gan uz atbildīgajām ministrijām, gan iesniedzot priekšlikumus Saeimā, mēs ejam jau ar izsvērtiem priekšlikumiem, kurus atbalsta asociācijas dalībnieki. Ir grūti likt vienādības zīmi starp pašvaldību, kurā ir tikai 1300 iedzīvotāji vai Rīgu, kurā ir aptuveni 699 tūkstoši iedzīvotāju – tas ir cits mērogs, citas problēmas un risinājumi. Būtiska problēma, ar kuru sastopas Valmieras, Jelgavas, Ventspils, Rīgas un Pierīgas pašvaldības ir netaisnā pašvaldību izlīdzināšanas fonda sistēma. Ir nepieņemami, ka tādas ekonomiski aktīvas pašvaldības kā Valmiera, kuras strādā, cenšas attīstīt uzņēmējdarbību, ražošanu, domā kā radīt jaunas darba vietas, paliek ar mazāk resursiem attīstībai un infrastruktūras uzturēšanai nekā tie, kas saņem atbalstu. Nedrīkst pieļaut, ka neko nedarot var dzīvot labāk nekā strādājot! Tāpēc mēs turpināsim iestāties par to, ka ir nepieciešams veikt grozījumus likumdošanā, kas regulē iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Esošā valsts politika neveicina pašvaldību interesi par straujāku attīstību un nenodrošina līdzsvarotu reģionālo attīstību! Ir laiks nopietni veikt analīzi par to, kāpēc konkrētai pašvaldībai ir tik slikti darbības rezultāti un vērtēt, vai vietējā pārvaldība ir efektīva? Vēl viens būtisks jautājumu loks skar pašvaldību kapitālsabiedrības. Vai Jūs uzskatāt, ka pašvaldībai ir nepieciešamas kapitālsabiedrības, lai veiktu tai uzticētās funkcijas?  Pašvaldības kontrolē vajadzētu būt stratēģiski svarīgām jomām – siltumapgādei, atkritumu apsaimniekošanai, ūdensapgādei, veselības aprūpei un sportam, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai un ceļu uzturēšanai. Tas nenozīmē, ka tām noteikti ir jābūt 100% pašvaldības kapitālsabiedrībām, bet pašvaldībai ir jābūt veto tiesībām jautājumos, kas skar visu pilsētas iedzīvotāju labklājību. Atsevišķi piemēri apliecina, ka mums vēl nav tāda uzņēmējdarbības vide un kultūra kā citviet pasaulē, lai nodotu šīs funkcijas pilnībā privātā sektora pārziņā. Ja primārais jebkuram uzņēmējam ir peļņa, tad pašvaldība nodrošina balansu starp to, cik maksās pakalpojums un to, kāda ir iedzīvotāju maksātspēja. Tāpēc mēs domājam, kā maksimāli optimizēt visu pašvaldības uzņēmumu darbību, lai gala pakalpojums Valmieras iedzīvotājiem maksātu pēc iespējas mazāk un atbilstu to pirktspējai. Patlaban es neredzu pamatojumu tam, lai Valmieras pilsētas pašvaldība atteiktos no kādas kapitālsabiedrības un tai uzticēto funkciju veikšanas. Ja runājam par sportu, ir zināms, ka olimpiskie centri Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā, Liepājā un arī pie mums nenes peļņu. Tomēr, ja mēs uzliksim reālo cenu par pakalpojumiem sporta infrastruktūras lietotājiem, tad vismaz 2/3 mūsu patreizējo sportotāju to vairs nevarēs atļauties. Tā ir pašvaldības sociālā funkcija un atbildība, ko mēs pildām – nodrošināt bērniem, jauniešiem un ģimenēm iespējas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, sevi attīstīt un rūpēties par savu veselību. Ja vidēji valstī sporta skolās ikdienā nodarbojas aptuveni 15% skolēnu, tad Valmierā sporto vairāk nekā 27% jauniešu! Manuprāt, tas ir mūsu panākums, ka esam radījuši un turpinām veidot atbilstošu sporta infrastruktūru. Ieguvums ir arī tas, ka mūsu jaunatne mazāk laika pavada pie datoru ekrāniem vai klaiņojot pa ielām, ka Valmierā izaug pasaules līmeņa sportisti – basketbolā, peldēšanā, bobslejā, florbolā, BMX riteņbraukšanā, vieglatlētikā u.c. Viena no pašvaldības funkcijām ir arī atkritumu apsaimniekošana, kurā plānots ieviest izmaiņas. Jūsuprāt, kāds būtu izdevīgākais risinājums atkritumu apsaimniekošanā pašvaldībai un tās iedzīvotājiem?  Šeit vietā ir uzdot jautājumu, ko mēs gribam panākt – lai visi atkritumi ir savākti atbilstoši likumam noglabāti atkritumu poligonos, mums ir tīri meži, vai arī atbalstīt kāda biznesa intereses? SIA „ZAAO” īpašnieki ir 28 pašvaldības un neviena pašvaldība no atkritumu apsaimniekošanas nepelna. Visi līdzekļi tiek ieguldīti infrastruktūrā – atkritumu laukumos, eko laukumus, jaunās iekārtās, automašīnās utt. Piecpadsmit gadu laikā ir veikts mērķtiecīgs darbs, lai varētu sniegt kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus visā Ziemeļvidzemē, arī Eiropas mērogā šis uzņēmums ir kā paraugs. SIA „ZAAO” ir augstu pacēlusi kvalitātes latiņu, un arī iedzīvotāji ir pieraduši škirot atkritumus – vairāk nekā 30% atkritumu tiek sasķiroti pirms nodošanas. 2012. gadā eko laukumos bija 27 655 apmeklētāji, Valmierā eko laukumus apmeklēja 6873 cilvēki – katrs ceturtais Valmieras iedzīvotājs. Tas nozīmē, ka cilvēki saprot, ka arī tādā veidā var ietaupīt līdzekļus un saudzīgi attiekties pret vidi. Tāpēc „Valmierai un Vidzemei” uzskata, ka patlaban notiek pilnīgi neveselīga spekulācija ar skaitļiem par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Daudzi cīnoties par kārtību, aizmirst, ka Latvija nebeidzas pie Rīgas robežas. Ziemeļvidzemē tiek saražoti tikai 7% no visiem atkritumiem un esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir efektīva un labs risinājums Valmieras iedzīvotājiem. Mēs varam kontrolēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, izmaksas un nodrošināt, ka mazinām savu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Kas ir bijuši tie brīži vai notikumi, kad esat juties īpaši lepns par savu pilsētu un par to, ka esat valmierietis?  Mani iedvesmo valmieriešu panākumi un patiesi priecājos, ja Valmieras vārds pozitīvi izskan Latvijas merogā un ārvalstīs. Gandarījums, protams, ja arī mans darbs kaut vai netieši ir ieguldīts, lai Valmiera būtu par piemēru citiem. Valmierai ir ar ko lepoties – uzņēmēju panākumi eksporta tirgos, sportistu panākumi olimpiādē, skolēnu sasniegumi starpvalstu līmenī, izcilības teātra mākslā un kultūrā. Valmiera var lepoties ar saviem iedzīvotājiem!