Antra Kupriša: Bērna izaugsme un attīstība ir Valmieras prioritāte

ANTRA KUPRIŠA, SIA „Vidzemes slimnīca” galvenā māsa, Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas sertificēta vecmāte un pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā:

“Bērna izaugsme un attīstība ir Valmieras prioritāte. Esam mērķtiecīgi strādājuši, lai Valmiera būtu ģimenēm draudzīga pilsēta un lai jaunie vecāki un ģimenes justu pilsētas atbalstu. Šajā jomā vēlos turpināt darbu un tai veltīt savu profesionālo pieredzi un zināšanas nākamajā četrgadē. Apņemos iestāties par drošu un veselīgu mazuļa dzīves sākumu, bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, brīvpusdienu nodrošināšanu skolēniem, bērnu rotaļu laukumu izbūvi un labiekārtošanu, kā arī atbalstīšu veselīgu dzīvesveidu veicinošas aktivitātes, piemēram, peldētapmācību, slidotapmācību un drošas riteņbraukšanas apmācību bērniem.

Latvijai svarīgs un nozīmīgs ir katrs bērniņš, taču valstī joprojām ir salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits. Sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldi plānojam ieviest jaunu iniciatīvu – palīdzības sniegšanu un konsultācijas sievietēm, kuras dažādu iemeslu dēļ izvēlas veikt abortu. Sagatavosim īpaši apmācītu profesionāļu komandu ar psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, vecmātēm un juristiem tās sastāvā, kuri būs gatavi sniegt savu padomu un atbildes uz jautājumiem. Patiešām ceru, ka ar viņu atbalstu izdosies mainīt kādas topošās māmiņas lēmumu par aborta veikšanu.

Otra mana darbības joma būs saistīta ar veselību un sociālo aizsardzību. Strādāšu pie tā, lai valmierieši varētu saņemt kvalitatīvus un mūsdienu tehnoloģijām atbilstošus medicīnas aprūpes pakalpojumus, kā arī atbalstu krīzes situācijās. Jau divus gadus „Vidzemes slimnīca” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā krusta medicīnas koledžu organizē māsas palīgu apmācību, un nākošajā mācību gadā kopīgi plānojam uzsākt arī māsu izglītošanu. Nav noslēpums, ka šobrīd medicīnā trūkst gan māsu, gan arī aprūpes atbalsta speciālistu, tādēļ mērķtiecīgi strādājam pie šīs iniciatīvas īstenošanas, lai piesaistītu tik nepieciešamos jaunos darbiniekus. Vienlaikus jādomā arī par vientuļo senioru socializēšanu. Piemēram, Portugālē tiek organizētas nometnes vientuļiem senioriem, kur viņi kopā ar sociālajiem darbiniekiem un rehabilitācijas speciālistiem piedalās īpašās vingrošanas programmās un citās aktivitātēs. Rosināšu līdzīgu nometņu organizēšanu arī Valmierā.

Mans dzīves moto – „Ceļš rodas, kad Tu ej!”. Ja es redzu, ka var darīt citādāk, un ja saprotu, kā to izdarīt, esmu gatava iet un darīt, nevis stāvēt malā un kritizēt. Es spēju strādāt vienā komandā ar citiem. Turklāt, ja manī ir pārliecība par kādu ideju un jūtu, ka tas ir īstais virziens, varu būt ne vien komandas dalībnieks, bet spēju uzņemties arī līdera pienākumus, atbildību par paveikto un aizraut citus ar savu pārliecību par darāmo.

Valmiera ir mana pilsēta. Dzīvoju šeit kopš viena gada vecuma. Tās ir manas mājas, skola, mana ģimene un darbavieta. Valmiera ir mana, un es esmu daļa no Valmieras!”