Burtnieku novada nozīmīgākais dabas resurss un identitātes simbols ir Burtnieka ezers. Rūpes par ezera nākotni, vēlēšanās atgriezt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību, atpūtas un tūrisma nozīmi ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kāpēc partija “Valmierai un Vidzemei” startē pašvaldību vēlēšanās Burtnieku novadā. Mēs saprotam, ka daudziem simtiem Burtnieku novada, Valmieras un Vidzemes iedzīvotāju, kuri atpūšas makšķerējot, Burtnieka ezers ir ļoti svarīgs. “Trauksmes zvanu” ieskandina makšķernieki, atzīstot, ka iecienītā Burtnieka ezera vietā zivju resursu samazināšanās dēļ labprātāk makšķerēt dodas uz Igauniju. No tā cieš Burtnieku novada iedzīvotāju radītā tūrisma infrastruktūra – makšķernieku bāzes, viesu nami un tirdzniecības vietas.
Esam gatavi izvērtēt pašvaldības iepriekš pieņemtos lēmumus par licencētās rūpnieciskās zvejas nepieciešamību, kā arī izvērtēt tās ietekmi uz zivju resursu samazināšanos un nespēju ezerā dabiski atjaunoties zivju resursu krājumiem.
RITA BAUĢE, SIA “Makšķernieku serviss” īpašniece, veikala “Cope” vadītāja, pasaules čempione zemledus makšķerēšanā, uzskata, ka Burtnieku ezeram ir lielākais atražošanas potenciāls Latvijā.
Burtnieku novada pašvaldība ir atbildīga gan par Latvijas skaistākā un bagātākā ezera perspektīvu izniekošanu septiņu gadu garumā, gan par tā sliktā ekoloģiskā stāvokļa un izzvejoto zivju resursu atjaunošanu tuvākajā nākotnē. Lai Burtnieka ezers atgūtu zaudēto zivju resursu atražošanas potenciālu, ir nepieciešams profesionāls, mērķtiecīgs un ilgstošs pašvaldības darbs.
Pirmkārt, jāizvērtē un jāsakārto rūpnieciskās nozvejas ar tīkliem ietekme uz ezera resursiem. Jāpārskata līgums un saistības, jo pēdējās divās vasarās, kad ezerā bija zems ūdenslīmenis, tas ir izzvejots, un dabiski zivju resursi nespēj tik strauji vairs atjaunoties. Līdz ar to zvejniekiem ir jāuzņemas atbildība par zandarta populācijas atjaunošanu. Atzinīgi vērtēju darbu, kas veikts nārsta vietu noteikšanā un pasargāšanā, taču vēl būtu nepieciešama mākslīgi radīto nārstošanas ligzdu veidošana no akmens krāvumiem.
Protams, neviens izveidoto dambi un sūknētavu nost nejauks un Silzemnieku pļavas neappludinās, taču jādara viss, lai samazinātu ezera aizaugšanu. Zaudējot dabiskās attīrīšanās spējas, Burtnieka ezera krasts ir pārvērties par aizaugušu džūksnāju, un makšķerēšana no krasta tikpat kā nav iespējama. Ezera aizaugšana ir samazinājusi ezera pievilcību arī rekreācijai – aktīvajai atpūtai ar ūdens sporta veidiem un tūrismam. Ir izveidota vismaz viena peldvieta, kas arī ir labāk nekā nekas.
Tāpat ir vajadzīga ezera infrastruktūras sakārtošana – iebrauktuvju izveidošana, bāzu atjaunošana. Paralēli ezera atveseļošanas darbiem ir nepieciešams sakārtot kontroles mehānismu, pēc tam tai veltot nopietnu uzmanību.
Esmu makšķerējusi četros pasaules kontinentos un neskaitāmās valstīs, tāpēc man ir, ar ko salīdzināt. Makšķerēšana un zvejniecība ir ļoti labi ir sakārtota Peipusa ezerā Igaunijā, no kā varam gudri mācīties. Diemžēl šobrīd Burtnieka zandarts vairāk aizceļo uz Igauniju. Es vēlētos, lai to slavē ne tikai labākajos Latvijas restorānos, bet tas būtu pazīstams un godā celts uz katra Burtnieku novada iedzīvotāja saimes galda.
INESIS BOĶIS, Latvijas Republikas Saeimas deputāts (līdz tam 12 gadus bijis Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs), ir pārliecināts, ka viņa viedoklis par Burtnieka ezera glābšanu nākotnē saskan ar 99% makšķernieku viedokļu: “Nav nozīmes nevienam Burtnieka ezera atveseļošanas solim, ja tiek saglabāta rūpnieciskā zveja, kas netiek stingri kontrolēta. Atbalstu partijas “Valmierai un Vidzemei” apņēmību aizliegt rūpniecisko zveju ezerā un pieļaut tās atsākšanas izskatīšanu tikai pilnīgas ezera atveseļošanās gadījumā”.
