Latvijas politiskajās un sabiedriskajās aprindāsperiodiski uzvirmo diskusijas par un ap Nacionālās attīstības plānu (NAP). Arī Valmierā, salīdzinot ar citām pilsētām visai kupli, aizvadīta NAP pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Nekad neesmu šaubījies, cik svarīgs un nozīmīgs mūsu valstij Eiropas Kopienas kontekstā ir šis plānošanas dokuments. Un par to vēlreiz pārliecinājos aizvadītajā nedēļā (18.-19.09.), kad kopā ar pārējiem lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem Briselē tikāmies ar ietekmīgām un augstām Eiropas Komisijas amatpersonām. Latvijas attīstība ir atkarīga no Eiropas Savienības finansējuma, savukārt Eiropa no mums gaida skaidru vīziju, kā tieši nākamajā plānošanas periodā, 2014.-2020., plānojam apgūt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus vairāk nekā 4,5 miljardu eiro apmērā (tā ir starpība starp naudu, ko Latvija iemaksā Eiropas kopējā kasē un saņem kā dalībvalsts caur atbalsta instrumentiem). Tāpat plānam jāatspoguļo mūsu valsts iespējams tomēr saņemt aptuveni 600 miljonus eiro, ko iespējams zaudēt ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Esmu šo dokumenta projektu pārlasījis vairākas reizes, piedalījies diskusijās, sniedzis savu komentārus un ierosinājumus. Plāna vadmotīvs „Ekonomikas izrāviens”, manuprāt, ir atbilstošs Latvijas kā mazās ekonomikas profilam. Tomēr personīgi man bažas rada tā saucamā zaļā prioritāte. Neesmu pārliecināts, vai Latvijas sabiedrība ir gatava zaļajai ekonomikai, kas, iespējams, būtu attīstāma, kad sasniegts ekonomikas izrāviens. Zaļā ekonomika ir dārga un sarežģīta ekonomika, kur jāspēj gudri sabalansēt lauksaimniecību, zivsaimniecību, ražošanu, mežsaimniecību u.c. jomas.
Ko gaida pašvaldības? Sasniedzamu un sabiedrībai ticamu valsts attīstības vīziju, kurā skaidri redzama arī pašvaldību loma reģionālās un nacionālās attīstības kontekstā. Lai arī dokuments ir pietiekoši sarežģīts un komplicēts, un tā nav saistošākā lasāmviela, līdz ar to nevar gaidīt lielākās daļas sabiedrības iesaistīšanos tā apspriešanā. Kaut arī tūkstotis priekšlikumu, kas saņemti pirmajā NAP prezentēšanas kārtā, manuprāt, ir daudz, tomēr lielākoties sabiedrība vairs netic šādiem plāniem un stratēģijām. Tieši tāpēc NAP lielākais izaicinājums ir nezaudēt uzticamību sabiedrības priekšā. Būt labi redzamai un saprotamai norādei uz Latvijas attīstību turpmākajiem gadiem.
Inesis Boķis
Viedoklis publicēts laikraksta “Liesma” 26.09.2012. numurā