Jānis Baiks: Valmiera – spēcīgs Vidzemes reģiona centrs
Jānis Baiks, partijas „Valmierai un Vidzemei” vadītājs, ir izveidojis spēcīgu profesionāļu komandu, ar kuru kopā startēs 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās. Komanda ir apņēmības pilna veicināt Valmieras ekonomisko izaugsmi, kā arī uzlabot valmieriešu labklājību un dzīves kvalitāti. Īsi pirms iedzīvotāji izdarīs savu izvēli, kam uzticēt pilsētas pārvaldību turpmākos četrus gadus, uz sarunu esam aicinājuši Jāni Baiku.
Kādu Jūs saredzat Valmieras attīstību ilgtermiņā?
Jānis Baiks: Gan Eiropas, gan pasaules pieredze liecina, ka jāveido spēcīgi reģionu centri, kuros ir attīstīta ražošana, infrastruktūra un pakalpojumu sfēra. Domājot par Valmieru, ir jābūt saskaņotai un līdzsvarotai attīstībai arī ar apkārtējiem novadiem, jo arvien vairāk pieaugs cilvēku mobilitāte – cilvēki dosies uz reģionu centriem strādāt, saņemt pakalpojumus, bet viņu dzīves vieta varēs būt desmitiem kilometru attālumā.
Tas nozīmē, ka kopā ar apkārtējām pašvaldībām mums jādomā par vienotu attīstības stratēģiju un sakārtotu infrastuktūru, lai cilvēkiem būtu mobilitātes iespējas. Šo ceļu esam iesākuši jau ar vienotu tūrisma attīstības stratēģiju, bet tas jādara arī sociālajā, izglītības, medicīnas un uzņēmējdarbības jomā.
Uzskatu, ka jāvirza iecere izveidot speciālo ekonomisko zonu Valmierā, kas ļautu veicināt rūpniecību, piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras izveidē, kā arī radītu jaunas darba vietas. Efektīvāk jāizmanto arī Valmieras ērtais ģeogrāfiskais novietojums tieši transporta loģistikas jomā virzienā uz Austrumiem. Ņemot vērā Rīgas dominējošo lomu, jāizvērtē cik ekonomiski pamatoti būtu izveidot loģistikas centru vai muitas noliktavu Valmierā, tādējādi iekļaujoties kopējā tranzīta plūsmā.
Pilsētas attīstību tomēr noteiks finanšu iespējas?
J.B.: Valmieras pilsētai 86% no nodokļu ieņēmumiem veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Ja valsts līmenī tiek runāts par vidēja termiņa budžetu 2014.- 2016. gadam, tad pašvaldībām nav zināms, kā veidosies nākamā gada budžets. Nav zināms, kā tiks sadalīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme starp valsti un pašvaldību ilgtermiņā un, kā tiks kompensēts iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājums par 2% nākamajā gadā utt. Tāpēc nepieciešams skaidrs likumiskais regulējums par pašvaldību ilgtermiņa budžetu. Lai nodrošinātu līdzsvarotu reģionu attīstību, pašvaldības budžeta pieaugumam jābūt līdzvērtīgam ar valsts budžeta pieaugumu.
Ja 2011./2012. gadā valsts budžeta pieaugums bija 25,2%, pašvaldības budžets pieauga tikai par 3,6 %. Tikai pie skaidri definētiem nosacījumiem pašvaldībai būs iespējams plānot lielus ilgtermiņa projektus un to realizāciju. Tāpat ir jāveic izmaiņas netaisnīgajā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā, jo tāda ekonomiski aktīva pilsēta kā Valmiera, veicot iemaksas izlīdzināšanas fondā, paliek ar mazāk resursiem attīstībai un infrastruktūras uzturēšanai nekā tie, kas saņem atbalstu. Jādara viss, lai Valmierai piesaistītu vairāk finanšu līdzekļu, lai mums būtu vairāk naudas, ko novirzīt izglītībai, kultūrai, ceļu uzturēšanai un sociālajam atbalstam daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem, kas zaudējuši darbspēju, mazturīgajiem un citām mazaizsargātām grupām.
Kā plānojat veicināt Valmieras energoneatkarību?
J.B.: Mūsu uzdevums ir meklēt risinājumus, lai energoresursu cenu kāpums pasaulē neietekmētu iedzīvotāju maksājumus. Energoneatkarība ir aktuāls jautājums ne tikai Valmierai, bet visai Latvijai. Speciālistiem ir jādiskutē, kā nodrošināt lētāko siltumenerģiju ilgtermiņā – vai tā būs saules enerģija, alternatīvo enerģiju risinājumi, šķelda vai kūdra, tas ir jāizpēta gan no pieejamo resursu viedokļa un cenas svārstībām, pieaugot pieprasījumam, gan ietekmes uz vidi un citiem aspektiem. Šobrīd Valmierā ir lētākais siltumenerģijas tarifs starp 9 republikas nozīmes pilsētām. Piemēram, aprīlī tas bija 36,52 Ls/MWh, pamatā izmantojot koģenerāciju.
Kā Jūs vērtējat ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti, ko veic pašvaldības kapitālsabiedrības?
J.B.: Valmieras pilsēta ūdenssaimniecības attīstībā pēdējo 4 gadu laikā ir veikusi nopietnas investīcijas, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus. Kopējās ūdenssaimniecības attīstības projekta I un II kārtas izmaksas sastāda vairāk nekā 22 miljonus latu. Pilsētā no jauna ir izbūvēti un rekonstruēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli daudzu kilometru garumā, izveidotas jaunas ūdenspadeves un kanalizācijas pieslēgumu vietas. Uzbūvēta dzeramā ūdens attīrīšanas stacija un jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī veikti citi darbi, lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdens apgādes pakalpojumu pilsētā. Protams, veiktās investīcijas un tas, ka Valmierā nav tik liels iedzīvotāju skaits un ūdens patēriņš kā Rīgā, neļauj mums nodrošināt lētāko ūdens un kanalizācijas tarifu. Valmierā tas ir 1,67 lati/m3 ar nodokļiem. Tomēr reti kurš valmierietis gribētu redzēt sarkanīgo izlietni vai vannu, ko sabojājis ūdens ar augstu dzelzs sastāvu, vai paciest ūdenspagādes traucējumus, ja vecās caurules nemitīgi plīstu, lai tikai maksātu mazāk.
Savukārt runājot par atkritumu apsaimniekošanu, gribu uzsvērt, ka ZAAO ir vienīgais atkritumu apsaimniekotājs, kas ievēro likumā noteiktās prasības par atkritumu savākšanu un noglabāšanu, nodrošinot, ka varam dzīvot tīrā un sakoptā vidē visā Vidzemē. Ne velti ZAAO ir vērsies atbildīgajās institūcijās, lai panāktu, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta pēc vienotiem kritērijiem, un visi atkritumu apsaimniekotāji ievērotu spēkā esošo likumdošanu un vides normas. Tiek spekulēts, ka ZAAO ir augsts atkritumu izvešanas tarifs. Valmierā iedzīvotājiem vidējais maksājums daudzdzīvokļu namos par atkritumu izvešanu ir līdz 1,5 latiem mēnesī (ZAOO noteiktais tarifs 8,13 lati/m3 +PVN). Savukārt Ķekavas novadā daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji maksā 1,21 latu par atkritumu izvešanu, bet tarifs ir 4,14 lati/m3. Tas nozīmē, ka augsts tarifs automātiski nenozīmē lielu ikmēneša maksājumu. Turklāt ZAAO iedzīvotājiem nodrošina iespēju šķirot atkritumus, tādējādi samazināt atkritumu apjomu, to izvešanas biežumu un līdz ar to iespēju ietaupīt naudu.
Kas iecerēts pilsētvides uzlabošanā un pilsētas zaļo teritoriju sakopšanā?
J.B.: 2013. gadā uzsākām piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā par vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku dzīvībai bīstamām būvēm. Tas izrādījās ļoti labs stimuls īpašniekiem sakopt savu īpašumu, pieņemt lēmumu to nojaukt vai sakārtot. Tādējādi ceram, ka Valmieras pilsētvide ar katru gadu kļūs arvien pievilcīgāka.
Joprojām pašvaldības „rūpju bērns” ir Vecpuišu parks, kurš tikai daļēji pieder pilsētai. Bijām cerējuši, ka Vecpuišu parka sakārtošana varētu notikt vienoti ar privātīpašnieka aktivitātēm parka teritorijas uzlabošanā, tomēr tas nepiepildījās. Vecpuišu parka sakopšana būs ļoti svarīgs jautājums nākamajos četros gados. Pilsētā ir izstrādāta parku un skvēru attīstības vīzija, tomēr lielākais izaicinājums būs atrast finansējumu tās īstenošanai. Nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam Eiropas Savienības pilsētvides nauda nav paredzēta šādām aktivitātēm, tātad būs jārod līdzekļi pašvaldības budžetā. Tāpat atkārtoti jāizvērtē Valmieras Kultūras centra rekonstrukcijas plāns un iespējas piesaistīt līdzekļus tā realizācijai. Kultūras centrs ir viens no redzamākajiem objektiem pilsētā, daļa no pilsētas vizītkartes. Ir jānodrošina, ka Valmieras Kultūras centrs, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 88 000 cilvēku, ir moderna kultūras un atpūtas vieta, ar kuru lepojas gan valmierieši, gan pilsētas viesi.
Jūsuprāt, kāpēc 1. jūnijā iedzīvotājiem ir jāpiedalās vēlēšanās?
J.B.: Tā ir iespēja noteikt savas pilsētas nākotni un mainīt notikumus. Iespēja nodot atbildību deputātiem un prasīt rezultātu, lai Valmiera turpinātu zelt un plaukt!