Andris Oskars Brutāns: Mūsu veiksmes atslēga ir uzņēmējdarbība

ANDRIS OSKARS BRUTĀNS, AS “Valmieras stikla šķiedra” padomes loceklis, Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes dalībnieks:

“Valmiera gadu gaitā ir izveidojusies par paraugpilsētu daudzās jomās. Te ir visu līmeņu izglītības iespējas, ražošana, kultūra, sports un daba. Pilsēta ir kompakta – viss ātri un viegli sasniedzams, un pats galvenais – tā attīstās un iet lieliem soļiem uz priekšu. Lai pārvaldītu pilsētu – visas dzīves sfēras aptverošu un dinamisku vidi -, ir nepieciešama pieredze, zināšanas, vēss prāts un stratēģiska domāšana. Tie ir iemesli, kas mani mudināja pievienoties “Valmierai un Vidzemei” komandai, dot ieguldījumu savas pilsētas attīstībā ļoti mainīgā laikā, kad valstī gaidāmas gan nodokļu, gan arī izglītības un veselības aprūpes jomas reformas, gan citas likumdošanas izmaiņas. Tās rūpīgi jāanalizē, sniedzot pašvaldības viedokli vai iebildumus, lai nepārdomāti lēmumi nesagrautu reģionu attīstību, ražošanu, investīciju piesaisti vai iedzīvotāju labklājību. Es esmu strādājis kā atslēdznieks, soli pa solim izaugot līdz uzņēmuma vadītājam, tāpēc lieliski zinu, ka neviena maize nav bez garozas un neviens darbs nav bez grūtībām.

Uzskatu, ka mūsu veiksmes atslēga ir uzņēmējdarbība. Jāturpina darbs, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības un ražošanas attīstību Valmierā, sadarbībā ar valsts institūcijām strādājot pie konkurētspējīgas enerģētikas nodrošināšanas. Tāpat aktīvi iesaistīšos, lai sekmētu jaunu investīciju piesaisti Valmierai un radītu jaunas darba vietas. Šī uzdevuma īstenošanai ieguvums būs mana līdzšinējā pieredze un zināšanas rūpniecībā, vadībā, mārketingā un plašais kontaktu loks. Jāturpina arī tālāk attīstīt biznesa inkubatora piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības intensificēšanai. Būtisks uzdevums ir veicināt pakalpojumu – servisa uzņēmumu attīstību reģiona ražošanas uzņēmumiem, kā arī izveidot un uzturēt datu bāzi par telpām nelielu darbnīcu vai ražotņu (arī privātu) veidošanai Valmieras teritorijā, lai potenciālie uzņēmēji varētu ātri un ērti iegūt nepieciešamo informāciju.

Vienlaikus rosināšu, lai pilsētā tiktu īstenotas vairākas jaunas iniciatīvas. Piemēram, jāpaplašina pensionāru sociālā programma un jādomā par viņu dzīves apstākļu uzlabošanu. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka vairāk nekā 21,6% no mūsu pilsētas iedzīvotājiem ir pēc darbspējas vecuma. Jādomā par šo cilvēku iztikšanu, iespējām apmeklēt veselības aprūpes pakalpojumus, kultūras pasākumus vai saņemt sociālo atbalstu. Manuprāt, vēl pilnībā neizmantojam iespējas arī seniorus iesaistīt brīvprātīgajā darbā, veidot saikni un zināšanu pārnesi starp paaudzēm. Tieši seniori varētu jaunajām ģimenēm palīdzēt pāris stundas nedēļā, aizvedot bērnus uz interešu pulciņu nodarbībām vai palīdzot apgūt skolas mācības.

Virkne uzdevumu lēmējvaru sagaida arī pilsētvides jomā. Mums, atbilstoši finanšu iespējām, ir jāīsteno grantēto ceļu un namu iekšpagalmu sakārtošanas plāns, veidojot ciešu sadarbību ar privātīpašniekiem, daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem, kā arī sniedzot pašvaldības atbalstu. Jāturpina ēku energoefektivitātes programma un videi draudzīgu, energoefektīvu risinājumu ieviešana gan ielu apgaismojumā, sabiedriskajā transportā, gan arī komunālajā saimniecībā. Uzskatu, ka nepieciešams atslogot arī pilsētas centru no autotransporta plūsmas, tāpēc jāizstrādā satiksmes infrastruktūras tālākais projekts, jāveicina pārvietošanās ar velosipēdiem, nodrošinot tam atbilstošu infrastruktūru.

Nenoliedzami mums ir jādomā arī par nākamo paaudzi un gudru pēctecību, tāpēc jāveicina jauniešu interese par rūpniecisko specialitāšu apguvi. Plānveidīgi un profesionāli jāiepazīstina ar ražojošajiem uzņēmumiem un to procesiem, veidojot saikni starp skolas solos gūtajām zināšanām un to tālāko pielietojumu.

Es vienmēr esmu atbildīgi veicis uzticētos pienākumus, cenšoties to ieaudzināt arī savos bērnos. Es lepojos ar vecvecākiem – gaujmaliešiem, ar savu pilsētu, Latviju un zinu, ka tikai godprātīgs darbs nes augļus.”