EDIJS PĒTERSONS, Valmieras SOS bērnu ciemata direktors:
“SOS bērnu ciemats Valmierā izveidots pirms desmit gadiem. Šobrīd gādājam par vairāk nekā 60 bērniem un jauniešiem no dažādiem Latvijas novadiem, kuriem nav iespējas augt savā bioloģiskajā ģimenē. Viņi SOS ciematā nonāk vairāku iemeslu dēļ – vienā gadījumā tā ir vardarbība pret bērnu, citā – vecāku alkoholisms, narkomānija vai cits iemesls. Piekrītu, ka nekas nespēj aizvietot bioloģiskos vecākus, taču svarīgi, lai bērnam netiktu laupīta iespēja augt ģimeniskā vidē, veidoties par personību. SOS ciematā bērni aug gādīgās un mīlošās ģimenēs, kuras netaupa ne savu laiku, enerģiju, ne arī radošo izdomu, rūpējoties par viņiem kā par savējiem. Darām visu, lai bērns izveidotos par patstāvīgu un atbildīgu cilvēku.
Līdz šim esmu sadarbojies ar Valmieras pilsētas pašvaldību un domes vadību vairāku SOS bērnu ciematam būtisku jautājumu risināšanā. Strādājot sociālajā jomā vairāk nekā 20 gadus, man ir skaidrs redzējums un viedoklis par prioritāri risināmajiem jautājumiem arī pilsētas un reģiona līmenī. Esmu pievienojies partijas „Valmierai un Vidzemei” komandai, lai dotu savu profesionālo pienesumu bērniem, jauniešiem un ģimenēm svarīgu jautājumu risināšanā. Vēlos, lai bērni augtu ģimeniskā vidē un viņu vecākiem būtu pieejams viss bērna vajadzībām. Lai mēs ikviens apzinātos, ka stipras pilsētas pamatā ir mīlošas ģimenes.
Viens no prioritāriem darbiem būs atbalsta sistēmas ģimenēm ar bērniem pilnveidošana, efektīvākas sadarbības nodrošināšana starp dažādām institūcijām, kuru atbildības joma ir ģimenes un bērni. Īpašu uzmanību veltīšu tādu ģimeņu vajadzībām, kur bērnus audzina viens no vecākiem. Ne vienmēr tās ir materiālas vajadzības – bieži vien vairāk noder līdzcilvēka, ģimenes asistenta, dažādu jomu speciālistu padoms vai psihoemocionālais atbalsts. Īpaši šāda veida palīdzība nepieciešama audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.
Otrs virziens, kurā vēlos turpināt strādāt, ir pašvaldības un nevalstisko organizāciju sektora sadarbība. Esmu gatavs plašākai sadarbībai ar organizācijām, kuras sniedz sociālos pakalpojumus, un runāt ar senioru un invalīdu biedrībām. Uzskatu, ka biedrībām nepieciešams daudz vairāk savstarpēji sadarboties, lai daudz efektīvāk spētu palīdzēt saviem biedriem, pārstāvēt to vajadzības, piesaistīt finanšu resursus un kļūtu par nozīmīgu partneri sociālajā dialogā.
Treškārt, apņemos veicināt labdarības kustību. Manuprāt, Raiņa teiktais izsaka absolūti visu: „Gūt var dodot, gūt var ņemot. Dodot gūtais neatņemams.”.
Ar Valmieru esmu saistīts jau trīs paaudzēs – no Valmieras nāk mans vectēvs un tēvs, te esmu mācījies un trenējies sportā. Valmiera ir ideāla pilsēta, ar sabalansētu urbāno un zaļo teritoriju, ar plašām iespējām izglītībā, kultūrā un sportā. Te ir viss, kas nepieciešams personības attīstībai un izaugsmei. Mans dzīves moto: „Par cilvēku liecina viņa darbi!”. Sociālajā jomā strādājošo darbs ir dzīvesveids. Tā ir sava veida misijas apziņa, vēlme palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk. Mans lielākais gandarījums un padarīta darba sajūta ir brīžos, kad pie mums, SOS bērnu ciematā, viesojas jaunieši, kuri te ir dzīvojuši. Ar prieku klausos viņu stāstītajā par jauniegūtajiem draugiem, studijām augstskolās Latvijā un ārpus valsts robežām. Tie ir brīži, kad līdz sirds dziļumiem novērtēju, cik daudz bērnam spēj dot ģimeniska vide.”
