Vairāk nekā 10 gadus esmu Valmieras Kultūras centra vadītājs, līdz ar Valmieras novada izveidošanu vadu arī Valmieras novada Kultūras pārvaldi. Kopā ar nozares kolēģiem veidojam vienotu un mūsdienīgu kultūrvidi, plānojam un īstenojam kultūras procesus, vienlaikus pārvērtējot līdzšinējo pieredzi un meklējot jaunus attīstības virzienus.
Esmu gandarīts par novada sekmīgo dalību konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, kas apliecināja mūsu spēju radīt ambiciozas un pēctecīgas kultūras iniciatīvas. Starptautiski izskanējām ar savu programmu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle – Rūjiena”. Esam izstrādājuši Valmieras novada Kultūras attīstības stratēģiju – ceļvedi turpmākajai nozares attīstībai. Izvērtējot kultūras iestāžu tīklu, esam meklējuši saimnieciski un funkcionāli efektīvus risinājumus, lai nodrošinātu pieejamu kultūras piedāvājumu. Nozīmīgi uzlabojumi veikti kultūras infrastruktūrā – sniegts atbalsts dievnamu sakārtošanai, izveidota jauna ekspozīcija “deWoldemer” Valmieras muzejā, ar pašvaldības atbalstu veiksmīgi īstenots Valmieras teātra pārbūves projekts un izveidota “Kurtuve” – vide laikmetīgās mākslas procesiem. Īpaši emocionāls brīdis bija mūsu kā novada pirmā dalība Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, apliecinot kultūras kopienas spēku un vienotību.
Kultūra ir svarīga mūsu novadam, un man ir būtiski, lai tā attīstās, kļūst mūsdienīgāka un dod ieguldījumu kopienas izaugsmē. Mans mērķis ir veidot Valmieras novadu kā vietu, kur kultūra ir dzīvīga, pieejama un kvalitatīva, kur cilvēkiem ir iespēja pašiem līdzdarboties un piedzīvot. Lielākais un vienlaikus arī sarežģītākais uzdevums ir Valmieras Kultūras centra atjaunošana, kas ļoti nepieciešama Valmieras iedzīvotājiem, novadam un tā viesiem. Diemžēl līdz šim to nav izdevies īstenot ārējā finansējuma neesamības, kā arī dažādu krīžu dēļ, ar kurām saskārāmies, taču ēkas atjaunošana ir būtisks ieguldījums, kam kopīgi rodams risinājums, lai Valmieras centram piešķirtu jaunus un sakārtotus vaibstus.
Vislielāko enerģiju un iedvesmu smeļos tautiskajās dejās – dejošana un skatuve ir veids, kā atgūstu spēkus. Īpaša vieta manā sirdī ir tautas deju ansamblim “Gauja” un tā dejotājiem, ar kuriem kopā uz vienas skatuves esam nu jau 20 gadus. Mani aizrauj arī labas grāmatas, mūzika, ceļošana, jaunu vietu un pieredžu atklāšana. Šogad esmu sācis atsvaidzināt bērnībā apgūtās klavierspēles prasmes. Tāpat novērtēju iespēju atgriezties dzimtajās mājās un nodoties fiziskam darbam – laukos tā vienmēr ir pietiekami.